pundur trusis

Pundurtrušu "lietošanas" instrukcija



Lai gan šim modīgajam mājdzīvniekam ir trausla veselība, pareizi uzpasēts pundurtrusis var sasniegt maksimālo dzīves ilgumu: septiņus, astoņus vai pat desmit gadus. Šķirnes trušu audzētavas "Ozolītes" saimniece INA LADIGA no Ķekavas katram pundurtruša īpašniekam dod līdzi Trusīša vēstuli jeb lietošanas instrukciju. Tajā koncentrētā veidā izklāstīti paši svarīgākie norādījumi mājas mīluļa turēšanai.
Pelēkā Rasiņa var lepoties ar izteiksmīgāko ģīmīti pundurauntrušu vidū: selekcijas rezultātā viņa iemantojusi mazāku deguntiņu, arī ausis atrodas tuvāk acīm.

- Visdrošāk pundutrusi iegādāties no audzētāja, nevis zooveikalā. Lai nepieļautu kļūdas turēšanā, tiklīdz kas neskaidrs, vienmēr var sazvanīt audzētāju un pakonsultēties. Ja pērkat zooveikalā, vajadzētu painteresēties par mīļdzīvnieciņa izcelsmi. Pats optimālākais laiks trušu ienākšanai jaunajās mājās ir, sākot no mēneša vecuma. Tad dzīvnieciņš jau no mazotnes pierod pie saimniekiem, - apgalvo Ina Ladiga.
Lai mājas mīlulis būtu apmierināts un veselīgs, viņasprāt, jāievēro vairāki priekšnosacījumi.
SVARĪGI
Pundurtrusim ir kaitīgi:
· nobaudīt ievu zarus, gundegas, strutenes, uzpirkstītes, vizbulītes, kreimenes, čemeriņus, suņstobrus, vēlziedes vai kādus citus indīgus, jums nepazīstamus augus;
· ilgstoši atrasties caurvējā, tiešos saules staros (sakarsušam dzīvniekam jāuzklāj samitrināts dvielis, bet tas nav jāliek ūdenī), nedrīkst tā būri novietot radiatoru tuvumā.

Būris - jebkurš trusis priecāsies par plašu dzīves telpu. Vislielākie veikalā nopērkamie būri ir apmēram metru gari, tie nepiecieāmi vismasīvākajiem no pundurnieku cilts - divus kilogramus smagajiem pundurauntrušiem. Uz pusi mazākie hermalīni samierināsies arī ar pieticīgāku krātiņu.
Pakaiši - siens un nesapresētas skaidas (trušu bērniem - tikai skaidas). Lai labi audzināts trusis pieaugot pierastu nokārtoties tikai krātiņa vienā vietā, tur nevajadzētu likt ēdiena traukus, ne arī censties to pārmērīgi izberst.



Ēdināšana. Sevišķi smagi dzīvnieciņš cieš nepareizas barošanas dēļ. Trusīša ēdienkartei jābūt tādai, kas nāk par labu viņa veselībai, tādēļ nevajag celt priekšā vienīgi to, kas viņam garšo. Visu gadu obligāti jābūt pieejamam sienam. Trusis ir grauzējs ar ļoti garu zarnu traktu, un dfzīvnieka ieēstā barība katreiz stumj uz priekšu esošo. Tāpēc dzīvniekam jāēd bieži (pat līdz 80 reizēm dienā) un nelielā daudzumā. Un katra jaunā barība jāpiedāvā pa kripatiņai. Tādēļ trusēnu jaunajiem saimniekiem Ina Ladiga dod līdzi maisiņu ar barību, pie kuras dzīvnieks pieradis. No kombinētās barības ieteicama: Caninature, Cani junior nature (mazuļiem līdz pusgadam) un Cani indoor nature (dzīvoklī mītošiem pundurīšiem). No šāda ēdiena dzīvnieks nepieņemsies svarā (trušiem, īpaši auniņiem, ir nosliece uz to). Jebkurai barībai jābūt svaigai, nekādā ziņā nedrīkst izēdināt sapelējušu. Vēl trušiem ieteicams piedāvāt zāli (pieradinot pie tās pakāpeniski), miežus, auzas, kviešus, bet ne rudzus), burkānus un ābolus, nelielās devās - arī kāpostus. Priekšējo kaltveida zobu deldēšanai labi noder arī augļkoku, kārklu, liepu, bērzu zariņi un lapas, ziemā - skujkoku zariņi, pavasarī - mellenāji, kā arī kaltēta maize (izņemot rupjmaizi). Trusim nav piemērota jebkura cita barība, izņemot jau iepriekš minēto.
"Ozolītēs" ir arī pasaulē reti sastopamās šķirnes - vācu sarkanais (Rot) - pundurtruši. Tiem raksturīgs sarkanīgs apmatojums, mazs svars (apmēram kilograms) un lielas acis.
Dienas režīms. Trusīša raksturu vislabāk veidot no mazotnes, tādēļ cilvēka uzraudzībā tam dažkārt jāļauj paskraidīties ārpus būra, taču trusis ļoti labi jūtas arī krātiņā. Ja mājas mīluli izlutina, ļaujot tam bez mitas skraidīt iekšā un ārā no būra, vēlāk tas izvirzīs savas prasības. Bērniem jāiemāca, ka dzīvnieciņu nedrīkst ilgstoši ņurcīt pa rokām un ar viņu jāapietas maigi. Citādi trusis no stresa pārstās ēst. Trusis jābaro ar mēru, lai iebērtā barība nepaliktu pāri, un ik rītu jāpiedāvā svaiga. Krātiņā vienmēr jāatrodas ēdienam un ūdenim.



Sena, bet pie mums vēl pasveša šķirne ir Siāmas pundurtruši. Galvenā iezīme: nedaudz tumšākas ausis, plecu daļa un pakaļkājas.
Veselība. Truši jāpotē pret miksomatozi. Tā ir ļoti lipīga un ātri progresējoša, bieži vien neārstējama slimība. Audzētāji pārdod tikai vakcinētus pundurīšus, pirmoreiz tos vakcinē mēneša vecumā (ziemā dzimušus trušus - gan tikai pavasarī) un pēc mēneša. Pēc tam potē reizi gadā - pavasarī, kad mostas šo slimību pārnēsātāji kukaiņi.
Slimības pirmās pazīmes trusim ir iekaisušas acis un šķaudīšana, dzīvnieks pārstāj ēst (ja neēd jau divas dienas, jānes pie veterinārārsta), kļūst apātisks un nekustīgi tup būrī, tam ir caureja vai uzpūties vēders.

Daudziem patīk angoras truši, diemžēl kažoks ir grūti kopjams, jo garā, mīkstā vilna drīz saveļas. Tāpēc pūkainīšu mīļotājiem var ieteikt lapsu pundurtrušus - akotmati ir īsāki un stingrākas struktūras, tāpēc apmatojums izskatās nevainojami.



Čehu izcelsmes liesmainais pundurtrusis Tomass savu bērnu ielenkumā. Viņš nekādi nevēlējās nodemonstrēt savas šķirnes lepnumu - liemainu krāsojumu uz vēdera.